1号来月经什么时候是排卵期
.jpg)
Feminisms (fran?u: féminisme, atvasināts no latī?u: femina — 'sieviete') ir ideolo?iju un politiski sociālo kustību kopums, kuru mēr?is ir panākt dzimumu līdztiesību, balstoties uz principu, ka sievietes un vīrie?i ir tiesībās vienlīdzīgi cilvēki.[1][2]
Feminisms nepiedāvā vienotu ideolo?iju vai teoriju, jo ar to saistītas daudzas kustības, kas balstās uz da?ādām, nereti pretrunīgām idejām. To var lielā mērā skaidrot ar at??irīgu vēsturisko attīstību, sievie?u sociālo stāvokli, kā arī kultūras un reli?ijas īpatnībām da?ādās valstīs, kas veidojis at??irīgu izpratni par to, kā risināt eso?ās problēmas.
Ar feminismu saistītās ideolo?ijas un sociālās kustības pēta dzimumu at??irības, aizstāv dzimumu līdztiesību un iestājas par sievie?u tiesībām un interesēm. Tās ir izmainīju?as agrāk valdo?os uzskatus Rietumu sabiedrībā daudzās dzīves jomās, sākot no kultūras līdz pat likumdo?anai. Feminisma aktīvistes ir rīkoju?as kampa?as par sievie?u civiltiesībām (līgumtiesības, īpa?uma tiesības, vēlē?anu tiesības), par tiesībām uz abortu, par kontracepcijas līdzek?u pieejamību un grūtnie?u aprūpi, par aizsardzību no vardarbības ?imenē, pret seksuālu uzmācību un izvaro?anu, par darba tiesībām, ieskaitot dzemdību atva?inājumu, un līdzvērtīgu darba atalgojumu, kā arī pret citām diskriminācijas formām.
Ilgu laiku feminisma kustības un teorijas veidojās Rietumeiropā un Zieme?amerikā galvenokārt baltādaino vidus??iras sievie?u vidū. Ta?u ?ī situācija mainījās, kad 19. gadsimta vidū Amerikas feministes pievērsās rasu at??irībām, kas veicināja kustības attīstību arī biju?ajās Eiropas kolonijās un tre?ās pasaules valstīs.
Vēsture
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Feminisma pētnieki iedala kustības vēsturi trīs posmos jeb "vi??os":
- Pirmais vilnis bija 19. gadsimts un 20. gadsimta sākums, kad notika sievie?u kustība par vēlē?anu tiesību pie??ir?anu;
- Otrais vilnis bija 1960. un 1970. gados, kad notika kampa?as par sievie?u juridisko un sociālo līdztiesību;
- Tre?ais vilnis sākās 1990. gados gan kā iepriek?ējā vi??a turpinājums, gan arī iepriek?ējo neveiksmju pārvērtē?anas periods. ?is posms turpinās arī mūsdienās.[3]
Pirmais vilnis
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Pirmais feminisma vilnis attiecas uz feminisma aktivitātēm 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Lielbritānijā un ASV. Par teorētisko pamatu idejai par sievie?u līdztiesību bija ?veicie?u jurista J.J.Bahofena (Johann Jakob Bachofen, 1815.—1887.) ?imenes vēstures pētījumi, darbs "Mātes tiesības" (Das Mutterrecht) un it sevi??i ideja par matriarhāta pastāvē?anu aizvēsturē. Sākotnēji ?īs kustības centrā bija ideja par vienlīdzīgām līgumtiesībām un īpa?uma tiesībām, un pretestība situācijai, kad precēta sieviete un bērni juridiski ir vīrie?a īpa?ums. Tomēr 19. gadsimta beigās feminisma darbība bija galvenokārt vērsta uz politisko tiesību iegū?anu, pamatā uzstājoties par sievie?u vēlē?anu tiesībām. ?īs idejas pamatlicējs bija sociāldemokrātijas ideologs A.F.Bēbelis (Ferdinand August Bebel, 1840.—1913.), kur? darbā "Sieviete un sociālisms" (Die Frau und der Sozialismus, 1879.) izvirzīja koncepciju, ka ?imenes attiecības mainās atbilsto?i ra?o?anas veida izmai?ām, ka sievie?u sociālā nevienlīdzība ir privātīpa?uma dominē?anas sekas un tāpēc sievie?u politiskā atbrīvo?ana ir da?a no problēmas par ekspluatācijas un sociālā jūga likvidē?anu.
Lielbritānijā sufra?istes uzstājās par sievie?u vēlē?anu tiesībām. 1918. gadā likumā tika noteikts, ka vēlē?anu tiesības ir sievietēm, kas ir vecākas par 30 gadiem un kam pieder mājas. 1928. gadā likuma izmai?as pie??īra balss tiesības visām sievietēm, kas vecākas par 21 gadu.[4] Amerikas Savienotajās Valstīs pirmais feminisma vilnis sasniedza savu mēr?i ar 19. izmai?ām Savienoto Valstu konstitūcijā 1919. gadā, kas pie??īra sievietēm vēlē?anu tiesības visos ?tatos.
Otrais vilnis
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Feminisma otrais vilnis attiecas uz feministu aktivitātēm 1960.—1980. gados. At??irībā no pirmā vi??a, kura mēr?is bija izcīnīt sievie?u politiskās tiesības, otrajā vilnī feministēm vienlīdz svarīga bija arī sociālā un kulturālā vienlīdzība, lai tiktu izbeigta diskriminācija da?ādās dzīves jomās.[5]
Feminisma aktīviste un autore Kerola Hani?a nāca klajā ar saukli "Personiskais ir politisks", kas atspogu?o otrā vi??a feminisma pamatideju: sievie?u kulturālā un politiskā nevienlīdzība ir savstarpēji saistīta un sievie?u personiskā dzīve atspogu?o politisko sistēmu un pastāvo?o dzimumu hierarhiju.[6]
Betijas Frīdanes 1963. gadā sarakstītā grāmata Sievi??ā mistika kritizēja pārliecību, ka sievietes vienīgais piepildījums ir bērnu audzinā?ana un mājas darbi. Savā grāmatā vi?a izsaka hipotēzi, ka sievietes k?ūst par ?ī maldīgā uzskata upuriem un tāpēc pilnībā zaudē savu personisko identitāti par labu ?imenei. Betija Frīdane novēroja, ka jauno tehnolo?iju attīstībai, kas mājas darbus padarīja vieglākus, bija arī sava ēnas puse, jo tā padarīja sievietes darbu mazāk vērtīgu un ievērojamu.[7] ?ī grāmata tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sava gadsimta ne-dai?literatūras grāmatām.[8]
Tre?ais vilnis
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Tre?ā vi??a feminisms sākās 1990. gadu sākumā kā reakcija uz otrā vi??a feminisma neveiksmēm un kā atbilde otrā vi??a feminisma kritikai. ?ī etapa feminisms pārskata iepriek? izvirzīto teoriju vispārino?ās tēzes, kas vairumā gadījumu pārāk uzsver aug?ējā vidusslā?a sievie?u pieredzi. Tre?ā vi??a ideolo?ijai raksturīga post-strukturāla pieeja dzimumam un seksualitātei: bie?i uzmanības centrā ir 'mikropolitika' un otrā vi??a ideju pārskatī?ana par to, kas ir labi vai slikti sievietēm.
Tre?ā vi??a feminismā ir daudz iek?ējo diskusiju par da?ādām pieejām. Tā piemēram, ir feministes, kas uzskata, ka pastāv būtiskas at??irības starp dzimumiem, un ir feministes, kas domā, ka iedzimtu at??irību nav un dzimuma lomas tiek noteiktas sabiedrībā un caur audzinā?anu.
Post-feminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Post-feminisms attiecināms uz da?ādiem uzskatiem, kas radu?ies kā reakcija uz feminismu. Post-feminisms nav antifeministisks, ta?u postfeminisms uzstāj, ka sievietes ir sasniegu?as otrā vi??a mēr?us un kritiski izturas pret tre?ā vi??a mēr?iem. Tas iek?auj arī da?āda veida otrā vi??a kritiku.
Viena no pirmajām reizēm, kad ?is termins tika lietots, bija Suzannas Bolotinas rakstā "Post-feminisma paaudzes balsis" (1982. gads), kur apkopotas intervijas ar sievietēm, kas visumā piekrīt feminisma mēr?iem, ta?u neidentificē sevi kā feministes.[9] Mūsdienās ir feministes, kas uzskata, ka feminisms nozīmē vienkār?i to, ka 'sievietes ir cilvēki', tāpēc dzimumu iz??ir?ana būtu uzskatāma par seksismu nevis saistāma ar feminismu.[10][11]
Post-feminisma kriti?i savukārt diskutē, ka priedēklis 'post' novēr? uzmanību no feminisma kustības panāktā sievie?u līdztiesības jomā, liekot domāt, ka līdztiesība ir sasniegta un sievietes var pievērsties citām lietām. And?ela Makrobija piezīmē, ka post-feminisms ir ?oti skaidri vērojams tā sauktajos sievie?u televīzijas produktos, tādos kā Brid?itas D?onsas dienasgrāmata, Sekss un lielpilsēta un Alija Makbīla.[12]
Kustības un ideolo?ijas
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Laika gaitā feminisma ideolo?ija sazarojās da?ādos apak?virzienos. Galvenie no tiem ir uzskaitīti ?eit.
Sociālistiskais un marksistiskais feminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Sociālistiskais feminisms sasaista sievie?u apspie?anu ar marksisma idejām par ekspluatāciju, apspie?anu un darbu. Tiek uzskatīts, ka sievie?u nevienlīdzība izriet no vi?u pozīcijas darba tirgū un mājsaimniecībā.[13] Prostitūcija, darbs mājās, bērnu aprūpe un laulība — to visu sociālistiskais feminisms uzskata par veidiem, kā patriarhālā sistēma ekspluatē sievieti, pienācīgi nevērtējot ne vi?u pa?u, ne vi?as darbu. Sociālistiskais feminisms tiecas pēc pla?ām izmai?ām visā sabiedrībā.
Kārlis Markss uzskatīja, ka dzimuma diskriminācija izzudīs tad, kad tiks pārvarēta ??iru apspie?ana.[14] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Klāra Cetkina un Eleonora Marksa uzstājās pret vīrie?u demonizē?anu un atbalstīja proletariāta revolūciju, kas radītu pēc iespējas lielāku dzimuma vienlīdzību.[15] Ta?u liela da?a sociālistiskā feminisma darbu tagad atzīst, ka dzimuma fenomens ir jāpēta atsevi??i no ??iru fenomena.
Radikālais feminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Radikālais feminisms uzskata, ka galvenais sievie?u apspie?anas cēlonis ir vīrie?u kontrolētā kapitālistiskā hierarhija. Sievietes var sevi atbrīvot tikai tiekot va?ā no patriarhālās sistēmas. Radikālās feministes apgalvo, ka, kamēr sabiedrībā dominē uz vīrie?iem orientēta autoritātes un spēka struktūra, sabiedrību nevarēs būtiski reformēt un tikai radikālas sabiedrības izmai?as var dot vēlamo rezultātu.[16]
Pastāv da?ādi radikālā feminisma paveidi. Kulturālais feminisms ir 'sievietes būtības' vai 'sievietes dabas' ideolo?ija, kas uzsver sievie?u dzimuma priek?rocības un tiecas pēc augstāka sievi??o īpa?ību novērtējuma sabiedrībā. Separātiskais feminisms ir radikālā feminisma paveids, kas neatbalsta heteroseksuālas attiecības. Tā piekritējas apgalvo, ka dzimuma at??irības starp vīrie?iem un sievietēm ir nepārvaramas. Tas izslēdz no feminisma kustības visus vīrie?us, jo pat vīrie?i ar labiem nodomiem neapzināti turpina rīkoties patriarhāli.
Liberālais feminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Liberālais feminisms vēlas sasniegt vīrie?u un sievie?u vienlīdzību ar politisku un juridisku reformu palīdzību. Tas ir individuālistisks feminisms, kura centrā ir sievietes pa?as spēja ar savu rīcību un izvēlēm pierādīt un uzturēt savu vienlīdzību. Liberālais feminisms uzskata, ka saskarsme starp vīrie?iem un sievietēm ir sabiedrības pārmai?u pamats.
Melnādainais feminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Melnādainais feminisms uzsver saistību starp seksismu, ??iru apspie?anu un rasismu.[17] Tā kā sākotnēji feminisma kustība bija galvenokārt saistīta ar baltādaino vidus??iras sievie?u pieredzi, melnādainais feminisms uzsver, ka tum?ādaino sievie?u pieredze ir at??irīga un vi?u apspie?ana ir daudz spēcīgāka. Kā viena no pirmajām melnādainā feminisma argumentus savā grāmatā Sievietes, rase un ??ira apkopoja And?ela Devisa.
Lesbiskais feminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]60. un 70. gadu beigās feminisma atbalstītāju vidū radās radikāli grupējumi (piemēram, "radicalesbians"), kuru dalībnieces uzskatīja, ka lesbisms ir izeja no patriarhālās sabiedrības ierobe?ojumiem. Vi?as uztvēra lesbismu ne tik daudz kā sievietes iedzimtu vai iegūtu homoseksualitāti, bet gan kā politisku platformu, kas varētu apvienot sievietes, palīdzot izvairīties no vīrie?u dominē?anas. Vēlāk ?ie uzskati sekmēja zilo teorijas izveido?anos 80. un 90. gadu mijā.
Postkoloniālais un tre?ās pasaules valstu feminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Postkoloniālais feminisms apgalvo, ka koloniālā pieredze (rasu, ??iru un etniskā apspie?ana) mar?inalizēja sievietes postkoloniālajās sabiedrībās. Tas apstrīd pie?ēmumu, ka patriarhāts ir primārais spēks dzimuma apspie?anā. Postkoloniālās feministes cīnās pret stereotipu, ka rietumu sievietes ir modernas, izglītotas un varo?as, kamēr ne-rietumu sabiedrībā sievietes ir pasīvi upuri bez iespējām izteikties.[18] Starptautisko organizāciju piemērotie rietumu standarti, vērtējot post-koloniālās sabiedrības, izraisa postkoloniālo feministu sa?utumu, jo vi?as nevēlas pie?emt rietumu kolonizatoru uzspiestos mode?us, bet gan atrast veidus, kā cīnīties ar dzimuma apspie?anu savā kultūrā. Līdz ar to tas kritizē rietumu feminismu par centieniem universalizēt un vispārināt sievie?u pieredzi. Arī tre?ās pasaules valstu feminisms kritizē rietumu feminismu par tā etnocentrismu, apgalvojot, ka tā uzskati par sievieti sak?ojas "iek?ējā rasismā, ??iru piederībā un homofobijā".[19]
Poststrukturālais un postmodernais feminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Poststrukturālais feminisms, saukts arī par fran?u feminismu, apskata un interpretē dzimumu lomas da?ādos kontekstos, izmantojot psihoanalīzi, lingvistiku, politisko teoriju, rasu teoriju, literatūrzinātni un citas intelektuālas pieejas. Daudzi poststrukturālie feministi apgalvo, ka at??irīgums ir viens no spēcīgākajiem sievie?u iero?iem cī?ā pret patriarhālo dominē?anu, tāpēc feminisma kustības reducē?ana uz vienlīdzības ideju mazina sievie?u iespējas, jo vienlīdzība joprojām tiek definēta no vīrie?u perspektīvas.[20]
Savukārt postmodernais feminisms ir feminisma pieeja, kas apvieno postmodernisma un poststrukturālisma teoriju. Būtiskākā at??irība no citām feminisma nozarēm ir arguments, ka dzimums tiek konstruēts ar valodas palīdzību.[21]
Ekofeminisms
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Ekofeminisms apvieno ekolo?iju ar feminismu. Ekofeminisms uzskata, ka sievie?u un dabiskās vides apspie?anas saknes ir vienā un tajā pa?ā ideolo?ijā. Patriarhālās sistēmas, kur vīrie?iem pieder zeme un tās kontrole, ir atbildīgas par sievie?u apspie?anu un dabiskās vides iznīcinā?anu. ?ī līdzīgā pieredze reizē arī tuvina sievieti un dabu.[22] Savukārt ekofeminisma novirziens mītiskais feminisms balstās uzskatā, ka sievietes domā?anai bie?āk raksturīga mītiska pasaules uztvere, ietverot reli?iskus un ezotēriskus aspektus, tāpēc, vērtējot ?ādu uztveri kā “nezinātnisku”, tiek atbalstīta vīrie?u pasaules uztveres dominante. Tomēr feministe un sociālā ekolo?e ?aneta Bīla kritizē ekofeminismu par pārlieku aizrau?anos ar mistisko saiti starp sievietēm un dabu un pārāk mazo uzmanību patiesajai sievie?u situācijai.[23]
Sabiedrība
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Feministiskā kustība izraisīja da?ādas pārmai?as rietumu sabiedrībā, to starpā izmai?as, kas skar sievie?u balss tiesības, sievie?u īpa?uma tiesības, pla?āku pieeju izglītībai, līdzvērtīgāku darba apmaksu, tiesības uzsākt laulības ??ir?anās procesu un ??ir?anos, neuzrādot vainīgo pusi, sievie?u tiesības attiecībā uz grūtniecību (ieskaitot kontracepcijas pieejamību un abortu).
Civiltiesības
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Kop? 1960. gadiem sievie?u atbrīvo?anās kustība a?itēja par da?ādām sievie?u tiesībām un vi?u pūli?iem bija da?ādi rezultāti. Lielbritānijā sabiedriskais viedoklis nosvērās par labu tiesiskai vienlīdzībai galvenokārt tādē?, ka abu pasaules karu laikā sievietes lielā mērā tika nodarbinātas jomās, kas tradicionāli tiek uzskatītas par vīrie?u darbiem. 1960. gados likumdo?anas process bija sagatavots un 1960. un 1970. gados tika pie?emti tālāki dokumenti dzimumu diskriminācijas novēr?anai. Citas Eiropas Kopienas valstis drīz sekoja Lielbritānijas piemēram. Arī ASV tika veidotas da?ādas organizācijas sievie?u tiesību nodro?inā?anai. Viens no vi?u mēr?iem bija izmainīt konstitūciju, papildinot to ar punktu par dzimuma nediskrimināciju. Tomēr ?īs izmai?as joprojām nav veiktas, jo tās nav ratificējis pietieko?s skaits ?tatu.
20. gadsimta pēdējās trīs dekādēs rietumu sievietes ieguva jaunu brīvību, ko deva dzimstības kontrole. Tā deva iespēju sievietēm plānot savas dzīves, bie?i vien ?aujot īstenot gan karjeras, gan ?imenes plānus.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārskatā par tautas attīstību par 2004. gadu tiek lēsts, ka, ?emot vērā gan apmaksāto, gan neapmaksāto darbu, vidēji sievietes strādā vairāk nekā vīrie?i. Lauku rajonos noteiktās mazattīstītās valstīs sievietes strādāja vidēji dienā par 20% jeb 102 minūtes vairāk nekā vīrie?i.[24]
Valoda
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Dzimumneitrāla valoda ir tāda valodas lieto?ana, kas minimizē satura attiecināmību uz konkrētu biolo?isko dzimumu. Daudzās valodās ir pie?emts izmantot vārdu "vi??", ja runa ir par cilvēku, kura dzimums nav zināms. No feminisma viedok?a, korektāk būtu ?ādās situācijās teikt "vi?? vai vi?a". Cits valodas neitralitātes piemērs ir sievietes uzruna ang?u valodā: korekti ir izmantot uzrunu Ms. (Miss) neatkarīgi no tā, vai sieviete ir precēta vai nē.
Heteroseksuālās attiecības
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Sievie?u līdzdalība algotajā darbaspēkā, kas strauji pieauga 20. gadsimta sākumā, ir ietekmējusi darbu sadali mājsaimniecībā. Pētījumi rāda, ka ?imenēs, kur abi partneri strādā vienādu stundu skaitu, caurmērā mājas darbus tomēr vairāk veic sievietes.[25] Ketija Janga ?ajā sakarā atzīmē, ka da?os gadījumos tās ir sievietes, kas noraida vienādu vīrie?u līdzdalību mājas darbos un bērnu audzinā?anā.[26]
Lai arī pētījumi rāda, ka gan sievietes, gan vīrie?i zināmā mērā piekrīt domai, ka feminisms ir pretrunā ar romantiku, dati uzrāda, ka feminismam ir pozitīva ietekme uz attiecību veselīgumu un vīrie?u seksuālo apmierinātību un negatīvie feminisma stereotipi neatbilst īstenībai.[27]
Reli?ija
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Feminisma teolo?ija ir kustība, kas pārskata tradīcijas un eso?ās iera?as un priek?rakstus, tai skaitā arī interpretē teolo?iskās teorijas no feministu viedok?a. Viens no feministu teolo?ijas mēr?iem ir palielināt sievie?u skaitu garīdzniecības un reli?isko vadītāju vidū, pārskatīt vīrie?u dominētos priek?status par Dievu un noteikt sievietes vietu attiecībā pret karjeru un bērnu audzinā?anu, kā arī studēt sievie?u tēlus da?ādu reli?iju svētajos tekstos.[28]
20. gadsimta beigās feministu līdzdalība ieviesa jaunas tradīcijas rietumu budismā.[29]
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ George Ritzer, J. Michael Ryan. The Concise Encyclopedia of Sociology. John Wiley & Sons, 2025-08-04. ISBN 978-1-4443-9264-7.
- ↑ ?feminism | Definition, History, Types, Waves, Examples, & Facts | Britannica?. www.britannica.com (ang?u). Skatīts: 2025-08-04.
- ↑ Krolokke, Charlotte; Anne Scott Sorensen (2005). "Three Waves of Feminism: From Suffragettes to Grrls". Gender Communication Theories and Analyses:From Silence to Performance. Sage. pp. 24. ISBN 0-7619-2918-5.
- ↑ Phillips, Melanie (2004). The ascent of woman: a history of the suffragette movement and the ideas behind it. London: Abacus. ISBN 978-0-349-11660-0.
- ↑ Freedman, Estelle B. (2003). No Turning Back : The History of Feminism and the Future of Women. Ballantine Books. pp. 464. ISBN 0-345-45053-1.
- ↑ Carol Hanisch. ?Hanisch, New Intro to "The Personal is Political" - Second Wave and Beyond?. The Personal Is Political, 2025-08-04. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2025-08-04. Skatīts: 2025-08-04.
- ↑ Friedan, Betty. Feminine Mystique. W W Norton & Co Inc. ISBN 978-0393322576.
- ↑ Fox, Margalit (5. februārī, 2006), "Betty Friedan, Who Ignited Cause in 'Feminine Mystique,' Dies at 85'", New York Times.
- ↑ Rosen, Ruth (2001). The world split open: how the modern women's movement changed America. New York, N.Y.: Penguin. pp. 444. ISBN 0-14-009719-8.
- ↑ Pollitt, Katha (1995). Reasonable creatures: essays on women and feminism. New York: Vintage Books. ISBN 978-0-679-76278-2.
- ↑ Strossen, Nadine (1995). Defending pornography: free speech, sex, and the fight for women's rights. New York, N.Y.: Scribner. ISBN 978-0-684-19749-4.
- ↑ McRobbie, Angela (2004). Post-feminism and popular culture. Feminist Media Studies,4:3,255 — 264.
- ↑ ?Monstrous Domesticity by Faith Wilding?. Skatīts: 2007. gada 31. maijā.
- ↑ Marx, Karl, Capital translated by B. Fowkes (Penguin Classics, 1990), ISBN 978-0-14-044568-8
- ↑ Stokes, John (2000). Eleanor Marx (1855-1898): life, work, contacts. Aldershot: Ashgate. ISBN 978-0-7546-0113-5.
- ↑ Echols, Alice (1989). Daring to be bad: radical feminism in America, 1967-1975. Minneapolis: University of Minnesota Press. pp. 416. ISBN 0-8166-1787-2.
- ↑ ?Defining Black Feminist Thought?. Skatīts: 2007. gada 31. maijā.
- ↑ Mills, S. (1998). "Postcolonial Feminist Theory". in Jackson, Stevi. Contemporary feminist theories. Jones, Jackie. Edinburgh: Edinburgh University Press. ISBN 0-7486-0689-0.
- ↑ Mohanty, Chandra Talpade. "Under Western Eyes". Feminist Review (Autumn, 1988): 27.
- ↑ Barbara Johnson (2002). The Feminist Difference: Literature, Psychoanalysis, Race and Gender. Harvard University Press. pp. 224. ISBN 0-674-00191-5.
- ↑ Butler, Judith (1999). Gender trouble: feminism and the subversion of identity. New York: Routledge. ISBN 978-0-415-92499-3.
- ↑ Shiva, Vandana (1988). Staying alive: women, ecology and development. London: Zed Books. ISBN 978-0-86232-823-8.
- ↑ Biehl, Janet (1991). Rethinking eco-feminist politics. Boston, MA: South End Press. ISBN 978-0-89608-392-9.
- ↑ ?Section 28: Gender, Work Burden, and Time Allocation in United Nations Human Development Report 2004? (PDF). 233. lpp.
- ↑ Hochschild, Arlie Russell; Machung, Anne (2003). The second shift. New York: Penguin Books. ISBN 978-0-14-200292-6.
- ↑ Young, Cathy. ?The mama lion at the gate?. Salon.com. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2025-08-04. Skatīts: 2025-08-04.
- ↑ Rudman, Laurie A.; Phelan, Julie E. (decembrī 2007). "The Interpersonal Power of Feminism: Is Feminism Good for Romantic Relationships?". Sex Roles 57 (11-12): 787.[novecojusi saite]
- ↑ Bundesen, Lynne. The Feminine Spirit: Recapturing the Heart of Scripture. Jossey-Bass. ISBN 978-0-7879-8495-3.
- ↑ Turning the Wheel, American Women Creating the New Buddhism, Sandy Boucher, ISBN 0-8070-7305-9
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Feminisms |
- Veiko Spolītis. "Feminisms - atbrīvojo?s, bet nemīlēts"
- Latvija – sievie?u tiesību pirmrindniece?
- Katrīna Rudzīte. Feminisms ir domāts visiem: bella huksa (1952–2021)
|