Calibre中文版(电子书管理器) v2.83.0 for mac版
Kvīru teorija[1] (ang?u: queer theory), arī zilo teorija, ir kritiskās teorijas novirziens, kas uzskata dzimumu par sociāli konstruētu patības da?u un pēta seksualitātes uztveres izmai?as vēstures gaitā un seksualitāti kā varas objektu.[2]
Vēsture
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Kvīru teorija ASV un Rietumeiropā izplatījās 1990. gadu sākumā, kad feminisma, poststrukturālisma, geju un lesbie?u studiju ietekmētie pētījumi ieguva ?ādu nosaukumu. ?ajā laikā iznāca nozīmīgas ?im jautājumam veltītās monogrāfijas — D?ūditas Batleres "Dzimtes nemiers" (Gender Trouble, 1990, latviski 2012) un īvas Kosovskas Sed?vikas "Skapja epistemiolo?ija" (Epistemiology of the Closet, 1990).
?īs grāmatas ietekmēja gan geju un lesbie?u atbrīvo?anās kustība ASV un Rietumeiropā, kas bija aktīva kop? 1960. gadu beigām (Gay Liberation), gan lesbiskais feminisms — sievie?u kustība, kas atdalījās no feminisma un pievērsa uzmanību sievie?u seksualitātei. Nozīmīgi bija fran?u filozofa Mi?ela Fuko grāmatā "Seksualitātes vēsture" (1—3, 1976—84) paustie uzskati par seksualitāti kā vēsturiski nosacītu dzīves jomu, poststruktuālisma un psihoanalīzes pārstāvju darbi, kā arī Adrianas Ri?as un citu lesbisko feministu esejas.
Lielbritānijā kvīru teorijas pārstāvji pievērsu?ies arī kultūras materiālismam, vi?u vidū ir Alens Sinfīlds un D?onatans Dolimors.
Ietekme Latvijā
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Vairāki dzimtei, seksualitātei, tai skaitā arī homoseksualitātei veltīti tulkoti raksti publicēti krājumā "Mūsdienu feministiskās teorijas" (2001).
Latviskojumu "zilo teorija" ierosināja literatūrzinātnieks Kārlis Vērdi??,[3] bet pirmo reizi tas parādās Haralda Matu?a latviski tulkotajā D?onatana Kalera grāmatā "Literatūras teorija" (2007), savukārt vēlāk to pār?ēma arī citi autori. Tas radies no vārda "zilais" (no krievu: голубой)), nievājo?a homoseksuālu vīrie?u apzīmējuma. Da?a autoru "zilo teorija" neuzskata par veiksmīgu latviskojumu, jo, vi?uprāt, tas ietverot tikai homseksuālos vīrie?us un neiek?aujot sievietes.[2]
Teolo?isko rakstu krājuma "Ce??" 59. numurā publicēti vairāki seksualitātei veltīti materiāli, tostarp arī par kvīru teoriju.[4]
2012. gadā "Mansards" izdeva Ditas ābolas grāmatas "Dzimtenes nemiers" tulkojumu latvie?u valodā.[5]
Kop? 2015. gada reizi trīs gados Rīgā notiek kvīru teorijai un LGBT studijām veltīta starptautiska konference "Queer Narratives in European Cultures".
Literatūra
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- Briedis, Jānis. "Zilo" teorija (Queer Theory): īss vēsturisks pārskats. Valdis Tēraudkalns (sast.)Ce??, Nr. 59. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 31.-50. lpp.
- Vērdi??, Kārlis. Zilo teorija. Ieva E. Kalni?a un Kārlis Vērdi?? (sast.) Mūsdienu literatūras teorijas. Rīga: LU LFMI, 2013, 377.-412. lpp.
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ ?LZA TK protokols Nr. 7/1145 (18.09.2018.)?. Latvijas Zināt?u akadēmijas Terminolo?ijas komisija. Skatīts: 2025. gada 12. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 Baiba Bela, Ieva Ozola, Līga Rasna?a, Endija Rezgale-Straidoma, Vita Roga-Vailza, Aiga Romāne-Meiere. Sociālā darba vārdnīca. Rīga : Latvijas Republikas Labklājības ministrija, 2023. 218. lpp. ISBN 978-2025-08-040-4. Skatīts: 2023. gada 23. martā.
- ↑ ?"Satori" diskusija par kalkiem valodā un kultūrā?. Satori. 2022. gada 15. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 23. martā.
Kvīru teorijas pētniekiem, kuru mums ir ?oti daudz. Sākumā salikuma "kvīru teorija" latvie?u valodā nebija un Vērdi?? mē?ināja ieviest citu jēdzienu – "zilo teorija". Sākumā Vērdi?? domāja, ka vārds "zilais" ir jāatgūst, bet, skatoties uz tā vēsturi un lietojumu, saprata, ka tas nav izdarāms un pie?emt kvīrus tomēr ir lo?iskāka rīcība, jo tas nes sev līdzi starptautisku vēsturi, kuras mums nav.
- ↑ Latvijas Universitātes Teolo?ijas fakultātes teolo?isks un kultūrvēsturisks izdevums "Ce??", LU Akadēmiskais apgāds, 2009
- ↑ ?D?ūdita Batlere. Dzimtenes nemiers?. Diena. 2012. gada 16. novembris. Skatīts: 2013. gada 13. martā.
|