天津网评:"双万双服"活动做好加减法 企业增活力
- ?is raksts ir par komandu sporta veidu uz ledus. Par hokejam līdzīgiem sporta veidiem skatīt rakstu hokeja sports.
![]() | ||
![]() | ||
Pamatinformācija | ||
Augstākais pārvaldes orgāns | IIHF | |
Pirmsākumi | 1875. gada 3. marts Viktorijas slidotava, Monreāla (pirmā organizētā iek?telpu spēle) | |
Re?istrētie spēlētāji | 1 443 498[1] | |
īpa?ības | ||
Kontakts starp sportistiem |
Sadursme | |
Komandas | Pieci laukuma spēlētāji un viens vārtsargs | |
Ilgums | Trīs 20 minū?u tre?da?as ar pārtraukumiem, iespējams papildlaiks | |
Ekipējums | Aizsargi, slidas, nūja | |
Olimpiskās spēles | 1920—pa?laik |
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus. Tas ir ātrākais komandu sporta veids pasaulē — spēlētāji uz slidām ir spējīgi sasniegt ?oti lielus ātrumus, bet ripas lidojuma ātrums var pārsniegt pat 170 km/h. Saska?ā ar Starptautiskās Hokeja federācijas reitingu, pa?laik spēcīgākās valstis ?ajā sporta veidā ir Kanāda, Zviedrija, Somija, Krievija un ?ehija. Hokejs vēsturiski k?uvis īpa?i populārs valstīs, kurās ir vēss klimats.
Vēsture
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Spēles starp komandām, kurās ar nūjām tiek sists pa ripām līdzīgiem objektiem, ir tiku?as spēlētas jau kop? ?oti seniem laikiem. 4000 gadus veci zīmējumi apbedījumos ē?iptē attēlo sporta veidu, kas līdzinās lauka hokejam.[2] Pirmo reizi vārds hokejs ticis izmantots 16. gadsimtā, bet tā izcelsme ir neskaidra. Tas varētu būt cēlies no seno fran?u vārda hoquet, kur? nozīmē — gana nūja, bet varētu arī būt cēlies no nīderlandie?u vārda hokkie. Parasti lielākā da?a no ?īm spēlēm tika spēlētas uz parasta laukuma, bet 16. gadsimta holandie?u gleznotāja Hendrika Averkampa gleznā tas tika spēlēts arī uz ledus.
1875. gada 3. martā pirmoreiz tika organizēta hokeja spēle, un ?ī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja dzim?anas dienu. 1877. gadā, lai spēli padarītu skatāmāku, da?i Makgila Universitātes studenti ieviesa hokejā pirmos septi?us noteikumus, un tajā pa?ā gadā nodibināja arī pirmo komandu - Makgila Universitātes hokeja klubu.[3] K?uvusi organizētāka, spēle tapa populāra un 1883. gadā tika iek?auta Monreālas ikgadējā Ziemas karnevālā. 1893. gadā Kanādā darbojās jau ap 100 hokeja komandām. 1888. gadā Ziemas karnevālu apmeklēja Prestonas Lords Stenlijs. Lordu ?oti sajūsmināja hokejs un vi?? nosprieda, ka labākajai komandai vajadzētu tikt apbalvotai. Stenlija kauss pirmoreiz tika pasniegts amatieru komandai Kanādā un tiek pasniegts vēl aizvien, tikai tagad ?ī balva tiek pasniegta katras sezonas spēcīgākajai NHL komandai. Tas tiek uzskatīts par vērtīgāko hokeja apbalvojumu. NHL, pēc vairākām citām īslaicīgi pastāvēju?ām Zieme?amerikas hokeja līgām, tika dibināta 1917. gada novembrī.
Lorda Stenlija pieci dēli centās popularizēt hokeju Eiropā. 1903. gadā tika dibināta līga, kurā spēlēja piecas komandas. 1910. gadā notika pirmais Eiropas ?empionāts, kurā uzvarēja Lielbritānijas hokeja izlase.
Spēle
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Hokejs tiek spēlēts uz ledus laukuma. Laikā, kad spēle rit vienādos sastāvos, uz laukuma atrodas se?i spēlētāji no katras komandas. Katrā komandā ir pieci laukuma spēlētāji un vārtsargs. Spēles mēr?is ir gūt pēc iespējas vairāk vārtu, ar speciālām nūjām sitot pa īpa?u gumijas disku — ripu. Vārtus var gūt, raidot ripu pretinieku vārtos, kas novietoti pretējā laukuma galā. To priek?ā stāv pretinieku komandas vārtsargs, kuram ir tiesības ripu tvert aizsargcimdā, piespiest pie ledus. Vārti ir 122 cm augsti un 183 cm plati. Spēlētāji nedrīkst ripu vārtos iemest ar roku vai citu ?erme?a da?u. Ripai jābūt 2,54 cm biezai, tās diametram jābūt 7,62 cm un tās svaram jābūt no 156 līdz 170 gramiem.
Starp pārējiem pieciem laukuma spēlētājiem parasti ir divi aizsargi un trīs uzbrucēji. Uzbrucēju līnijā ir viens centra uzbrucējs un divi malējie uzbrucēji - labās un kreisās malas. Spēlei drīkst pieteikt da?ādu skaitu spēlētāju. Lielākajā da?ā pasaules līgu komandas spēlei drīkst pieteikt 23 spēlētājus (t.sk. arī Latvijas hokeja līgā) no kuriem divi ir vārtsargi. Zieme?amerikas profesionālajās līgās spēlei drīkst pieteikt ne vairāk kā 18 spēlētājus. Uz laukuma eso?ie spēlētāji bie?i mainās, jo, pateicoties lielajiem ātrumiem, spēlētāji ātri nogurst. Vārtsargus komandas maina reti - pārsvarā, kad tie uz laukuma darbojas nepārliecino?i un ir ielaidu?i jau vairākus vārtus. Laukuma apmales (sauktas par bortiem) palīdz ripu noturēt spēles laukumā. Tiesa, gadās, ka spēlētāji ripu pārmet pāri arī tiem. Parasti tas notiek nejau?i, bet, ja tas notiek apzināti, tad spēlētājam tiek piespriests divu minū?u sods par spēles laika vilcinā?anu. Pēc tam, kad ripa ir atstājusi laukumu, spēle tiek apturēta. Tā tiek atsākta ar jaunu iemetienu.
Spēlē ir trīs periodi, katrs - 20 minūtes gar?. Kad spēle tiek apstādināta, tiek apstādināts arī spēles laiks. Vairumā turnīru spēles uzvarētājs tiek noskaidrots arī tad, ja pamatlaiks noslēdzas neiz??irt. Tādā gadījumā tiek spēlēts pagarinājums, kur? parasti ir piecas minūtes gar?. Pagarinājumā (un attiecīgi visā spēlē) uzvar komanda, kas pirmā gūst vārtus. Ja vārti tajā netiek gūti, tad notiek soda metienu sērija. Tie tiek izpildīti, spēlētājiem izejot vienam pret vienu uz vārtiem un cen?oties pārspēt vārtsargu. Pasaules ?empionātos pagarinājumi grupu un kvalifikācijas kārtu spēlēm ir 5 minūtes gari, ceturtda?fināliem un pusfināliem - 10 minūtes gari, bet finālam tie ir 20 minūtes gari.
Sodi
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Parasti hokeja spēlē ir divi līdz ?etri tiesne?i, kuri seko, lai uz laukuma eso?ie spēlētāji nepārkāptu spēles noteikumus. Parasti ir divi līnijtiesne?i, kuri atbildīgi par komandu pareizu ieie?anu uzbrukuma zonā un pārmetieniem. Abi pārējie tiesne?i rūpējas par vārtiem un visiem pārējiem noteikumiem. Tiesne?u pie??irtie noraidījumi var būt no divām minūtēm līdz pat spēles beigām.
Periodi un pagarinājumi
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Spēlē ir trīs periodi, katrs 20 minūtes gar?. Laiks tiek skaitīts vienīgi tad, kad ripa ir uz ledus. Starp periodiem komandas mainās ar laukuma pusēm. Veterānu un jaunie?u līgās nereti tiek spēlētas īsākas spēles - parasti ar trim periodiem, kuri ir īsāki par 20 minūtēm. Ir arī jaunie?u un jo īpa?i bērnu līgas, kurās spēles tiek spēlēta uz mazāka laukuma.
Pastāv vairāki veidi, kā tiek turpināta spēle, ja tā beidzas neiz??irti. Spēle beidzas neiz?kirti, ja abām komandām ir vienāds gūto vārtu skaits. Daudzos turnīros, kā arī NHL Stenlija kausa izcī?as spēlēs komandas turpina spēlēt vēl vairākus 20 minū?u periodus, līdz kāda no komandām gūst vārtus, tā arī k?ūst par spēles uzvarētāju. Daudzās hokeja līgās tiek izspēlēts tikai viens pagarinājuma periods. Ja tajā vārti netiek gūti, tiek mesti soda metieni, kurus izpilda trīs vai pieci spēlētāji no katras komandas. Pēc ?iem soda metieniem tā komanda, kuras spēlētāji guvu?i vairāk vārtu, ir uzvarētāja. Ja arī soda metienu sērijā abu komandu spēlētāji gūst vienādu vārtu skaitu, soda metienus turpina mest, līdz viena no komandām gūst pārsvaru. Neatkarīgi no gūto vārtu skaita soda metienos spēles protokolā uzvarētājkomandai tiek pieskaitīts tikai viens punkts. Soda metienos gūtie vārti netiek pievienoti spēlētāju statistikai. Sākot ar 2007. gadu, pasaules ?empionātos tiek izspēlēts piecu minū?u pagarinājums un, ja tajā vārti netiek gūti, notiek soda metienu sērija. Līdz 2006. gadam pasaules ?empionātos neiz??irta gadījumā abām komandām tika pie??irts viens punkts un spēle bija beigusies.
Termini
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Statistika
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- Atvairītie sitieni - %
- Ielaistie vārti — vidēji spēlē
- Lietderības koeficients
- Rezultatīva piespēle
- Metieni pa vārtiem
- Vārti
Personāls
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- Aizsargs
- Centra uzbrucējs
- Kapteinis
- Kaptei?a palīgs
- Malējais uzbrucējs
- Spēka uzbrucējs
- Policists
- Tiesne?i
- Treneris
- Uzbrucējs
- Vārtsargs
Laukums
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Spēlētāju ekipējums
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Visi spēlētāji atrodas uz slidām un katram no vi?iem ir arī speciāla nūja. Tā kā hokejs ir ?oti ātra un nereti arī rupja spēle, tad, lai izvairītos no nopietnām traumām, hokejistiem ir jāvalkā speciāli aizsargtērpi. Spēlētāji parasti valkā ?iveres, krū?u aizsargus, elko?u aizsargus, mutes sargus, speciālus cimdus, speciālus ?ortus un vēl vairākus citus aizsargus. Vārtsargiem ekipējums ir citāds, jo arī vi?u uzdevums uz laukuma ir pilnīgi citāds — tiem nav jāgūst vārti, bet gan tie?i otrādi — jārūpējas par to, lai vārtus negūtu pretinieki, tādē? tiem ir tvērējcimds, atsitējcimds, platāka nūja, citāda ?ivere, kājsargi.
Apmeklējuma rekords
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Hokeja spēles apmeklējuma rekords tika uzstādīts 2014. gada 1. janvārī, kad Nacionālās hokeja līgas Ziemas klasikas spēli starp Toronto "Maple Leafs" un Detroitas "Red Wings" Mi?iganas stadionā klātienē vēroja 105 491 skatītājs.[4]
Iepriek?ējais rekords tika uzstādīts 74. Pasaules ?empionāta hokejā atklā?anas spēlē, kas notika Veltins-Arena Gelzenkirhenē 7. maijā starp ASV un Vācijas valstsvienībām. Veltins-Arena arēnas ietilpība ir 76 152 cilvēki.[5] Pamatojoties uz Starptautiskās Hokeja federācijas un Ginesa rekordu sniegtajām zi?ām, ?o spēli apmeklēja 77 803 cilvēki.[6] Vēl iepriek? pasaules rekords hokeja spēles apmeklētības zi?ā bija 74 554 cilvēki, kuri 2001. gada 6. oktobrī ieradās uz spēli starp Mi?iganas ?tata universitāti un Mi?iganas Universitāti.[7]
Sievie?u hokejs
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Tāpat kā vīrie?u hokejā, arī sievie?u hokejā starp spēcīgākajām valstīm ir Kanāda, ASV, Zviedrija un Somija. Sievie?u hokejā ir aizliegti spēka pa?ēmieni. Tas tika nolemts 1990. gadā, kad pēc pirmā pasaules ?empionāta sievietēm tika secināts, ka Zieme?amerikas spēlētājas ir krietni masīvākas par lielāko da?u pārējo valstu hokejistēm. Vēl viena at??irība ir tā, ka visām hokejistēm ir jāvalkā pilnā sejas maska (tāpat kā jaunie?iem līdz 18 gadu vecumam).[8]
Sievie?u hokeja vēsture
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Prestonas Lorda Stenlija meita Lēdija Izobella Stenlija ir viena no sievie?u hokeja aizsācējām, un ir pirmā sieviete, kas fotogrāfijā redzama ar nūju un ripu.[9] Tas notika ap 1890. gadu, Otavā, Kanādā. 20. gadsimta sākumā sievietes hokeju spēlēja jau visā Kanādas teritorijā.
Sievie?u hokejs mūsdienās
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Hokejs ir viens no visstraujāk augo?ajiem sievie?u komandu sporta veidiem pasaulē. Sievie?u hokejā iesaistīto spēlētāju skaits pēdējos 10 gados pieaudzis par 400%.[10] 1990. gadā notika arī pirmais Pasaules ?empionāts sievietēm, bet sākot ar 1998. gada olimpiskajām spēlēm Nagano, Japānā, tas ir arī olimpisko spē?u programā.[11]
Vairākas sievietes ir "ielauzu?ās" arī starp vīrie?iem. Menjona Raumē ir bijusi NHL komandas Tampabejas "Lightning" vārtsardze divos pirmssezonas ma?os. 2003. gadā Heilija Vikenheizere spēlēja Kirkonumī "Salamat" komandas rindās. "Salamat" spēlē Suomi-sarja, kas ir tre?ā spēcīgākā Somijas hokeja līga.
Starptautiskās sacensības
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Pasaules ?empionāts hokejā vīrie?iem ir ?oti populārs starp eiropie?iem, bet tas ir mazāk nozīmīgs Zieme?amerikā, jo sakrīt ar NHL izslēg?anas kārtas (play-off) cī?ām. Kanādai un ASV, kā arī citām valstīm ar spēlētājiem no NHL, nekad neizdodas ?empionātam nokomplektēt labāko sastāvu, jo parasti tie spēlē Stenlija kausa izcī?ā. Daudzas starptautiskās sacensības, ieskaitot Pasaules ?empionātu, rīko Starptautiskā Hokeja federācija jeb IIHF.
Jau kop? 1920. gada vasaras olimpiskajām spēlēm hokejs tiek spēlēts arī olimpiskajās spēlēs, no 1924. gada hokeja turnīrs tiek izspēlēts ziemas olimpisko spē?u ietvaros. Pirmā olimpiskajās spēlēs uzvarēja Kanādas hokeja izlase. Arī Latvijas hokeja izlase vairākas reizes ir piedalījusies olimpiskajās spēlēs, tas notika 1936., 2002., 2006., 2010. un 2014. gadā.
Sākot ar 1990. gadu, tiek izspēlēts arī Pasaules ?empionāts hokejā sievietēm. olimpiskajās spēlēs hokejs sievietēm tiek spēlēts no 1998. gada. 2006. gadā pasaulē dominē ASV un Kanādas hokejistes.
Re?istrēto spēlētāju skaits
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Valsts | Spēlētāji | % no iedzīvotāju skaita |
---|---|---|
![]() |
545363 | 0,69% |
![]() |
435737 | 0,15% |
![]() |
77202 | 0,05% |
![]() |
74589 | 0,63% |
![]() |
67747 | 0,75% |
![]() |
42886 | 0,82% |
![]() |
22344 | 0,04% |
![]() |
20540 | 0,02% |
![]() |
19106 | 0,29% |
![]() |
11621 | 0,02% |
![]() |
9402 | 0,10% |
![]() |
9007 | 0,10% |
![]() |
8000 | 0,01% |
![]() |
6258 | 0,01% |
![]() |
4836 | 0,21% |
![]() |
4356 | 0,80% |
![]() |
4250 | 0,08% |
![]() |
3259 | 0,02% |
![]() |
2931 | 0,02% |
![]() |
2930 | 0,03% |
![]() |
2122 | 0,01% |
![]() |
1510 | 0,12% |
![]() |
547 | 0,02% |
![]() |
1189 | 0,01% |
![]() |
980 | 0,05% |
Izcilākie hokejisti
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Pēc 1998. gadā veiktās The Hockey News aptaujas par visu laiku 100 izcilākajiem NHL spēlētājiem atzīti:
|
|
|
|
Pēc 2006. gadā veiktās Sporta Avīzes aptaujas par Latvijas "Dream Team" laikposmam sākot ar 1992. gadu:
|
|
|
Hokejs Latvijā
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Pirmā hokeja spēle Latvijā tika aizvadīta 1909. gada 15. februārī. Toreiz Rīgas "Unions" ar 4:3 pārspēja Strēlnieku dārza (Schutzengarten) komandu. Arī turpmākajos gados Latvijā tika aizvadītas atsevi??as hokeja spēles, ta?u popularitātes zi?ā ievērojamāks bija bendijs. 1929.-1930. gada ziemā notika pirmā neoficiālā Latvijas ?empionāta izspēle. Nākamajā ziemā norisinājās jau pirmais oficiālais ?empionāts, uzvaru tajā izcīnot Rīgas "Unions" vienībai.
1930. gados Latvija piedalījās vairākos pasaules ?empionātos un arī 1936. gada olimpiskajās spēlēs, tikmēr Latvijas līgā dominēja ASK Rīgas un US Rīgas klubi. Pirmajā Latvijas hokeja izlases spēlē, kas notika 1932. gada 27. februārī Rīgā, Latvijas izlase ar 3-0 pārspēja Lietuvas izlasi. Pirmo vārtu autors bija Indri?is Reinbahs.
Arī pēc Latvijas okupācijas hokeja spēles tradīcijas saglabājās un Rīgas Dinamo bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS hokeja ?empionātā 1946./1947. gada ziemā. Harijs Mellups bija PSRS izlases vārtsargs tās pirmajā starptautiskajā spēlē 1951. gada 22. aprīlī, kad PSRS ar 23:2 pārspēja Austrumvācijas izlasi. 1960. gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, Rīgas Dinamo noslīdēja līdz spēlē?anai PSRS 3. līgā. Latvijā hokejs popularitāti atguva 1970. gados, kad par Rīgas Dinamo treneri k?uva Viktors Tihonovs (vēlāk trenēja arī Maskavas CSKA un PSRS izlasi). 1973./74. gada sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat PSRS sabrukumam 1991. gadā. 1975. gadā Viktors Hatu?evs k?uva par pirmo Latvijas un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL, tomēr PSRS ne?āva spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos. Helmuts Balderis bija spilgtākais latvie?u hokejists 1970. un 1980. gados. 1977. gadā vi?? k?uva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules ?empionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē 1980. gadu beigās spēlēja arī divi Latvijas vārtsargi - Vitālijs Samoilovs un Artūrs Irbe. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules ?empionāta labāko vārtsargu, bet Vitālijs Samoilovs bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada olimpiskajās spēlēs, kurās PSRS izlase izcīnīja zelta meda?as. Rīgas Dinamo labākā sezona bija 1987./1988. gada sezonā, kad PSRS līgā pirmo reizi notika arī izslēg?anas kārta. Regulārajā sezonā Rīgas Dinamo fini?ēja 3. vietā, bet izslēg?anas kārtā finālā zaudēja Maskavas "CSKA", ierindojoties 2. vietā.
Pēc Latvijas neatkarības atjauno?anas 1991. gadā Latviju atkal uz?ēma IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija) un pievienoja Pasaules ?empionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvijas izlase sāka spēlēt spēlēt B divīzijā, bet kop? 1997. gada cīnās spēcīgākajā - A divīzijā. 1997. gadā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, ?o sasniegumu atkārtojot arī 2004. gadā un 2009. gadā, savukārt 2023. gadā tika izcīnīts līdz ?im Pasaules ?empionātos visaugstākais sasniegums — 3. vietu. Pēc neatkarības atjauno?anas Latvija ir piedalījusies arī piecās olimpiskajās spēlēs (2002, 2006, 2010, 2014, 2022). Rīgā notika 2006. gada Pasaules ?empionāts hokejā un 2021. gada Pasaules ?empionāts hokejā, kamēr 2023. gada Pasaules ?empionāts hokejā notika gan Latvijā, gan Somijā.
NHL ?empiona titulu — Stenlija kausu līdz ?im ir izcīnīju?i divi Latvijas hokejisti — Sandis Ozoli??, kuram tas izdevās 1995.—96. sezonā, spēlējot Kolorādo "Avalanche", kā arī Teodors B?ugers 2022.—23. gada sezonā Vegasas "Golden Knights" sastāvā. Tiesa, B?ugers finālsērijā tā arī laukumā nedevās, izslēg?anas spēlēs kopumā aizvadot 6 spēles. Septi?desmitajos un asto?desmitajos gados NHL spēlējis arī ASV dzimu?ais latvietis Harolds ?nepsts.
Līdz ?im NHL ir spēlēju?i 27 latvie?i:
- Izcelti tie, kas NHL spēlē arī pa?laik.
Skatīt arī
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- Latvijas hokeja izlase
- Latvijas hokeja līga
- Latvijas hokejistu uzskaitījums
- Pasaules ?empionāts hokejā
- Starptautiskā Hokeja federācija
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ ?Members?. IIHF. Skatīts: 2025-08-04. (angliski)
- ↑ ASV lauka hokejs. ?Field Hockey History & Tradition?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2008. gada 24. februārī. Skatīts: 2008. gada 17. februārī.
- ↑ Erls Zukermens. ?McGill’s contribution to the origins of ice hockey?, 2005. gada 17. marts. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2008. gada 16. Marts. Skatīts: 2013. gada 31. Augustsss.
- ↑ Frigid temps, snow, deliver Classic screen NHL.com
- ↑ ?More fans at opening game?. IIHF. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2011. gada 29. Jūnijs. Skatīts: 2010. gada 5. martā.
- ↑ ?NEWS SINGLEVIEW world championship?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 7. maijā.
- ↑ Michigan State commits to Michigan in outdoor hockey game at Big House; Red Wings don't expect to join spectacle Ann Arbor News
- ↑ ?Section 6 - Specific Rules? (PDF). International Ice Hockey Federation Official Rule Book. IIHF. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2006. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2006. gada 28. decembrī.
- ↑ ?Women’s Hockey Herstory:^1890 to 1990?. www.hockeycanada.ca (en-ca). Skatīts: 2025-08-04.
- ↑ ?Industry Canada?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2004. gada 27. septembrī. Skatīts: 2010. gada 30. augustā.
- ↑ Andrija Hantere. ?1998 Winter Olympics?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2007. gada 16. janvārī. Skatīts: 2008. gada 17. februārī.
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hokejs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas ??irklis
- Encyclop?dia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclop?dia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Latvijas Hokeja federācijas mājaslapa
- Visas Eiropas hokeja halles (angliski), (vāciski), (zviedriski)
- Hokeja Slavas zāle (angliski)
- Hokejs latvie?u gaumē (latviski)
- Statistika par Pasaules ?empionātiem hokejā Arhivēts 2010. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē.
- Latvijas hokeja klubi
|
|
|
|