苹果新品发布会什么时候召开?苹果iOS系统也将会

Ektoderma (no sengrie?u: ?κτο? (ektós) — 'ārējs' un δ?ρμα (dérma) — 'āda') jeb ektoblasts ir embrija ārējā dīg?lapa agrīnajās attīstības stadijās. Bez tās vēl ir vidējā dīg?lapa — mezoderma un no ektodermas tālākā dīg?lapa — entoderma. Ektoderma ir biezāka par entodermu.
Dīglī ektoderma veidojas vienlaicīgi ar entodermu no dīg?a ?ūnu ārējā slā?a. Ektoderma veido nervu sistēmu (mugurkaulniekiem: muguras smadzenes, perifēros nervus un galvas smadzenes), zobu emalju un epidermu (ādas epitēliju). Vēl tā veido ma?u orgānus un gremo?anas sistēmas priek?ējā un aizmugurējā nodalījuma epitēliju.
Mugurkaulniekiem ektoderma sastāv no trim da?ām: no ārējās ektodermas, rievas un nervu caurulītes. Rieva un nervu caurulīte tiek saukti arī par neiroektodermu. Ektoderma veidojas gastrulācijā.
Sūk?iem un zarndobumai?iem ektoderma veido ?erme?a sieni?u ārējo slāni.
Skatīt arī
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ektoderma.
- Encyclop?dia Britannica raksts (angliski)